Kas ir mobilais telefons un tā darbības principi

mobilie talruniMūsdienās cilvēkiem ir pieejamas neskaitāmi daudzas un dažādas ierīces un tehnoloģiju piedāvātie jaunumi, tomēr viena no populārākajām joprojām ir mobilai telefons, jeb mūsdienās dēvētais viedtālrunis. Tik ārkārtīgi daudz pieejamo modeļu, dažādo funkciju un iespēju – katrai gaumei, vajadzībām un prasībām. Un ik pa laikam palielinās mobilo telefonu un viedtālruņu klāsts, no kā izvēlēties. Tāpēc nav nekas neparasts, ka ik pēc diviem vai trīs gadiem mainām savu esošo mobilo tālruni pret jaunu – lai sekotu līdzi jaunākajām tehnoloģijām, izmantotu jaunākās iespējas un spētu sekot līdzi visām prasībām, kas ikdienā jāizpilda. Jāatbild uz epastiem, esot projām no darba vietas, telefona zvani, īsziņas, jaunākā informācija internetā, navigācija un neskaitāmi daudz citu iespēju, kas pieejamas mobilo tālruņu lietotājiem.

Pēc definīcijas mobilie telefoni ir bezvadu ierīces balss un datu pārraidei ļoti lielos attālumos, tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Šāda ierīce balstās uz komunikācijām starp telefonu un bāzes staciju, kas savstarpēji atrodas relatīvi tuvu. Lai nodrošinātu sakarus lielākā teritorijā, tiek lietotas vairākas bāzes stacijas, kuras nodrošina pārklājumu savā apkārtnē.Mobilo sakaru operators noteiktā teritorijā uzstāda vairākas bāzes stacijas, pie kurām pieslēdzas klientu mobilie telefoni. Klientam pārvietojoties, mobilais telefons automātiski pārslēdzas starp bāzes stacijām. Komunikācijas starp bāzes staciju (torni) un telefonu var būt analogas vai digitālas. Visi mūsdienu mobilo telefonu standarti lieto digitālās komunikācijas. Šī iemesla dēļ, dažās valodās mobilie telefonidažreiz tiek saukti par šūnu telefoniem, piemērām angļu valodai mobilais tālrunis ir „cel phone”, kas nozīmē tieši šūnas tālruni.

Populārākais mobilo telefonu standarts pasaulē (un Latvijā) ir GSM, tas ir bāzēts uz TDMA tehnoloģiju. Vēl eksistē arī CDMA bāzēti standarti (to ir daudz), tos bieži vien sauc par CDMA.

Latvijā mobilie tālruņi kļuva populāri pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad Latvijā darbu uzsāka pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons (LMT).

Ar pašiem pirmajiem mobilajiem tālruņiem varēja tikai piezvanīt un saņemt zvanus. Vēlāk, attīstoties tehnoloģijām,  parādījās iespēja nosūtīt un saņemt īsus teksta ziņojumus, piemēram, visai līdzīgi kā ar agrāk izplatītajiem peidžeriem. GSM tīklos tos sauc par īsziņām, jeb mums visiem zināmajā saīsinājumā – SMS. Turklāt,sākotnēji nebija iespējams redzēt zvanītāju un viņa numuru, bet laika gaitā parādījās iespēja rādīt ienākošā zvana zvanītāja numuru.

Būtībā digitālais mobilo telefonu tīkls, uz kura pamata darbojas mobilie telefoni sastāv no tādiem elementiem kā centrāles, bāzes stacijām, vadu vai bezvadu savienojumiem starp bāzes stacijām un centrāli, mobilajiem telefoniem. Centrāle ir liels dators (citiem vārdiem – rūteris), kurš tiek savienots ar attiecīgajām bāzes stacijām. Centrālei ir piekļuve informācijai par visām bāzes staciju atrašanās vietām. Daudzos vispār pieņemtos standartos, visas komunikācijas starp diviem mobilajiem tālruņiem iet tieši caur centrāli. Centrāle arīdzan autentificē katru lietotāju un ģenerē rēķinus, kuri tiek noteikti pēc zvanu ilguma. Mobilo tālruņu centrālei ir arī savienojumi ar citiem telekomunikāciju tīkliem, kuri tiek lietoti, lai attiecīgā mobilā tālruņa operatora klienti varētu piezvanīt, kā arī  saņemt zvanus no citiem fiksēto telefonu tīkliem un mobilajiem telefoniem. Centrāle nodrošina arī savienojums ar internetu, kuru lieto lai nodrošinātu mobilo internetu.

 

Autors

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *